...

Ir laiks elpot. Izelpot kārtīgi. Daudz, šobrīd ļoti daudz notiek tevī. Tu sāc redzēt, dzirdēt, just un apzināties tā, kā iepriekš nekad ar tevi nebija bijis. Ar katru dienu tava apziņa veras plašāka un tu ieraugi arvien lielāku kopbildi. Ne tikai par to, kas notiek apkārt, bet, galvenokārt, par sevi pašu, par to, kas tu esi. Tas nav viegli. Paralēli tam, kas tevī veras, ārpusē pārāk daudz informācijas kairina prātu, kas nespēj visam tikt līdz, paspēt apstrādāt, pielāgot, sagrupēt un, galvenais, rast pienācīgu plauktu, kur to visu ielikt. Bet vai tev to vairs vajag? Saprast? Tu sen jau esi pāri tam visam. Tu redzi citādi, plaši. Tev ir iespēja redzēt visu bildi, visu kopumu. Un ar to šobrīd pietiek. Izelpo. Tā ir labi. Lai plūst viss garām, kas vairs nav tavs, lai plūst tevī vairs tikai tava enerģija, tava gaisma, apziņa un veido tavus notikumus, kuros esi baudītāja lomā.

Kuros tu dzirdi koku šalkoņu lapām saskaroties vēja dziesmā, ūdens čalošanu, tam skrienot lejā pa kalna nogāzi, noglāstot katru akmeni savā ceļā, kuros tu redzi mirdzošas rasas lāses līganas zāles stiebru galos, kuros saule noglāsta tavu seju, atgādinot par siltumu tevī pašā, kuros vējš ieskrien tavos matos un sabužina tos ērkulī, atgriežot tevi tava tīruma un paplašinājuma vidū, patiesi dzīvās sajūtās. Izelpo, vienkārši izelpo. Baudi.

"Dvēseles čuksti cilvēkam".