...

Baltais miera mirklis. Pēc ilgiem laikiem uzsniga sniegs, lai arī pavasaris jau dzina kokos sulas un zāles asnus laukā no zemes spēcīgi un neapturami. Pasaules pārdzimšanas haosā uz mirkli parādījās sniegs. Ļaujot atdzist sakaisušiem prātiem un norimt baiļu, šaubu un neziņas spriedzei. Saule glāsta un silda, baltais sniegs pasauli padara gaišāku, un pēkšņi viss šķiet vienkāršs un iespējams. Tur iekšā, dziļumos, veras ļaušanās un uzticēšanās. Dīvaini siltas un saviļņojumu raisošas sajūtas. Tagadnes mirklis. Miera mirklis, caur kuru rodas iespēja veidoties jauniem ceļiem un jaunām pasaulēm ikvienam. Siltums tavā iekšpasaulē, kas tevi piepildījis kā trauku līdz malām pilnu, tālāk līst pāri un izplatās ārpusē. Bez spēka, bez uzdevuma. Sev, savai ārējai realitātei. Un tev pasaules haosā iestājas klusums un baltais miera mirklis. Viss jau ir labi. Viss jau notiek.

"Klusētājs" #25